Filmās “Hobits” un “Beauty and the Beast” zvaigzne Lūks Evanss atklājis savu pirmo geju simpātiju, kā arī dalījies pārdomās par skolas laikā piedzīvoto homofobisko iebiedēšanu un to, ko viņš šobrīd teiktu saviem kādreizējiem pāridarītājiem.
Cīņa ar iebiedēšanu un vientulību Holivudā
Evanss iepriekš ir runājis par sāpīgo pieredzi skolā, atzīstot, ka iebiedēšana viņam lika justies “netīram” un it kā viņam būtu “slimība”. Viņš atzina ka, filmējies arī “Skaistule un briesmonis”, ka būt atklāti geju aktierim Holivudas asa sižeta filmās viņam dažkārt šķita vientuļi.
Viesojoties podkāstā “Great Company”, 45 gadus vecais aktieris atklāja vēl vairāk detaļu par savu pagātni un emocionālo ceļojumu.
Viņš atcerējās, ka skolā viņu dēvēja par “krekla pacēlāju” un citos aizskarošos vārdos, tomēr viņš uzsvēra, ka “zina, ka aiz tā visa bija vairāk”, kas viņam palīdzēja pārvarēt grūtības.
Kad vadītājs (Džeimijs Leings) jautāja, vai Evanss piedotu saviem pāridarītājiem, aktieris atbildēja:
“Jā, es domāju, ka es viņiem piedodu,” bet piebilda ar ironisku pieskaņu: “Es gribētu, lai viņi to lūgtu – uz ceļiem, sakot: ‘Lūdzu, lūdzu, piedod man.’”
Uz to Leings atbildēja: “Labākā atriebība ir panākumi.”
Pirmā simpātija – sportisks skolotājs ar sporta auto
Atceroties savu pirmo geju simpātiju, Evanss stāstīja, ka viņam aptuveni deviņu vai desmit gadu vecumā ļoti paticis viņa regbija skolotājs. “Es atceros, kā domāju: ‘Ak Dievs – kas tas ir?’” pielidot “Es vienkārši sajutu kaut ko, ko nekad iepriekš nebiju jutis,” atzīstot, ka skolotājs bija ļoti pievilcīgs, ar “lieliem muskuļiem” un brauca ar sporta automašīnu. Interesanti, ka šīs automašīnas drošības jostām bijis uzrakstīts vārds “Lūks”, kas tikai pastiprinājis viņa sajūtas.
Sāpīgā pieredze augot kā Jehovas lieciniekam
Savā memuāros “Boy From the Valleys: My Unexpected Journey” Evanss raksta:
“Mani iebiedēja par to, ka esmu gejs, vēl pirms es sapratu, ko tas nozīmē.”
Viņš atzina, ka vissāpīgākā iesauka bija “Jovey bender”, jo tā atspoguļoja divas viņa identitātes daļas, kuras sabiedrība lika uzskatīt par nesavienojamām – viņš uzauga Jehovas liecinieku ģimenē, kur homoseksualitāte netiek pieņemta.
“Būt bērnam un justies tā, it kā ar tevi kaut kas nebūtu kārtībā, bet nesaprast, kāpēc, vai kā to labot, ir ļoti tumša vieta, kur atrasties,”
Atceroties skolas gadus, Evanss atzina:
“Es ienīdu skolu. Bērni var būt šausmīgi neiecietīgi, ļauni mazi sūdi. Ja tev ir kaut kas mazliet citādāks, tu kļūsti par mērķi – un es biju atšķirīgs gandrīz visos iespējamos veidos.”
