Uganda piedzīvo ekonomiskus zaudējumus līdz pat 1,6 miljardiem ASV dolāru viena gada laikā pēc stingro pret LGBTQ+ vērsto likumu ieviešanas, liecina organizācijas Open for Business publicētais ziņojums. Likums, kas paredz bargus sodus viendzimuma attiecību dalībniekiem un aizliedz LGBTQ+ identitāti, ir izraisījis arī starptautisku kritiku un ekonomiskās sankcijas, kas ietekmē valsts ilgtermiņa attīstību.
2023. gada maijā Ugandas prezidents Joveri Museveni parakstīja Pret homoseksualitāti vērsto aktu (AHA), kas kriminalizē LGBTQ+ aktivitātes, paredzot mūža ieslodzījumu vai pat nāvessodu par dažiem pārkāpumiem. Papildus tam likums padara par nelikumīgu arī atklātu identificēšanos kā LGBTQ+ un sodāmu ar smagiem sodiem. Šis likums izraisīja plašu nosodījumu no cilvēktiesību organizācijām, tādiem pasaules līderiem kā ASV prezidents Džo Baidens, kā arī reliģiskajiem līderiem, tostarp pāvests Francisks.
Ekonomiskie zaudējumi: no starptautiskās palīdzības līdz reputācijai
Saskaņā ar ziņojumu Ugandas ekonomikas zaudējumi pirmajā gadā ir novērtēti 470 miljonu līdz 1,6 miljardu dolāru apmērā, kas veido 0,9–3,2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Open for Business norāda, ka ilgtermiņā, piecu gadu laikā, šie zaudējumi varētu pieaugt līdz 2,3–8,3 miljardiem dolāru.
Ziņojums norāda uz astoņām jomām, kurās likums rada ekonomisko kaitējumu:
- Starptautiskā palīdzība: Pasaules Banka 2023. gada augustā apturēja jaunu aizdevumu izsniegšanu Ugandai, norādot, ka likums ir pretrunā tās vērtībām.
- Ārvalstu investīcijas: Investori atturas no sadarbības ar valsti, kas tiek uzskatīta par diskriminējošu.
- Tūrisms: Uganda ik gadu zaudē 9 līdz 99 miljonus dolāru tūrisma ieņēmumos reputācijas pasliktināšanās dēļ.
- Sabiedrības veselība: LGBTQ+ personu piekļuve veselības aprūpei ir ievērojami apgrūtināta, kas paaugstina HIV un depresijas līmeni. Tas rada papildu ekonomisko slogu līdz pat 312 miljoniem dolāru gadā.
- Nacionālā produktivitāte: LGBTQ+ darbinieku samazināta produktivitāte, prombūtnes un garīgās veselības problēmas valstij izmaksā 23–58 miljonus dolāru gadā.
- Cilvēkkapitāls un talantu aizplūšana: Tiek lēsts, ka valsti pametīs 5000–15 000 LGBTQ+ personu, kas rada zaudējumus līdz pat 24 miljoniem dolāru.
2024. gada janvārī ASV izslēdza Ugandu no Āfrikas Izaugsmes un Iespēju akta (AGOA) programmas, kas ļāva subsahāras Āfrikas valstīm eksportēt preces uz ASV bez muitas nodokļiem. Šīs preferenciālās tirdzniecības zaudēšana Ugandai potenciāli izmaksā pusmiljonu dolāru gadā tarifu maksājumos vien.
Sociālās sekas un sabiedrības veselība
Likumam ir postoša ietekme uz sabiedrības veselību. Tas ne tikai apgrūtina LGBTQ+ kopienas piekļuvi veselības aprūpei, bet arī attur viņus no medicīniskās palīdzības meklēšanas, kas palielina HIV infekciju skaitu un garīgās veselības problēmas.
Kā Ugandas veselības aprūpes darbinieks pastāstīja laikrakstam The Guardian, klīnikas, kas sniedz palīdzību LGBTQ+ personām, vairs nevar darboties. Šī situācija rada neārstētu HIV un depresijas uzliesmojumu, kas ilgtermiņā ietekmē arī valsts ekonomiku.
Starptautiskā reakcija un aicinājumi atcelt likumu
Organizācijas un starptautiskie līderi turpina mudināt Ugandu atcelt likumu. Džons Greiss, Uganda Minority Shelters Consortium koordinators, uzsvēra:
“Šī diskriminējošā likuma ekonomiskās izmaksas ir pārāk augstas, un cilvēktiesību pārkāpumi, ko tas veicina, ir nepieņemami.”
Tikmēr Alekss Musīme no Let’s Walk Uganda Legal norādīja:
“Valsts Augstākajai tiesai vajadzētu anulēt šo aparteīda likumu, kas grauj ne tikai ekonomiku, bet arī morālās vērtības.”
Lai gan 2024. gada aprīlī Ugandas Konstitucionālā tiesa atcēla dažas likuma normas, tās bargākās daļas palika spēkā. Tiesas lēmumu tagad apstrīd Augstākajā tiesā, kur LGBTQ+ aktīvisti turpina cīnīties par likuma pilnīgu atcelšanu.
