22. janvārī, Saeima atkārtoti noraidīja opozīcijas partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) rosinātos grozījumus Satversmē, kuros bija paredzēts noteikt, ka “valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete”. Balsojums noslēdzās ar rezultātu 41 par un 49 pret, vēlreiz apstiprinot, ka šiem grozījumiem nav pietiekama atbalsta Saeimā.
Šis ir jau otrais mēģinājums šomēnes panākt šādu grozījumu pieņemšanu, un, kā Skatuve jau iepriekš ziņoja, pirmā iniciatīva tika noraidīta. Tomēr LPV turpina virzīt savu politisko dienaskārtību, nevis koncentrējas uz būtiskiem jautājumiem, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Šāda atkārtota likumprojekta iesniegšana ir radījusi iespaidu, ka Satversmes grozījumu jautājums tiek pārvērsts par lētu izrādi, kas vairāk atgādina sociālo tīklu trikus nekā nopietnu politisko diskusiju.
Vēl lielāku vilšanos rada fakts, ka lielākā daļa opozīcijas partiju piedalījās šajā farsā, balsojot par šiem grozījumiem. Tas norāda uz bīstamu politiskās atbildības trūkumu un nevēlēšanos risināt būtiskos jautājumus, kas skar Latvijas iedzīvotājus.
Kā jau iepriekš norādījām, šādi grozījumi ne tikai nav īstenojami, bet arī pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tās pieņemšana izraisītu starptautisku sašutumu un juridiskas sekas Latvijai. Turklāt grozījumu autori savās anotācijās maldina sabiedrību, apgalvojot, ka šāds solis nebūtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Patiesībā šāda veida likumdošanas iniciatīvas tieši apdraud Latvijas reputāciju un juridisko stabilitāti Eiropas mērogā.
Papildus šaubīgajiem juridiskajiem argumentiem LPV savā vēstulē, kurā tika atbalstīti grozījumi, minēja neseno Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā kā vienu no pamatojumiem šīm izmaiņām. Šis apgalvojums ne tikai apliecina politisko bezatbildību, bet arī parāda partijas acīmredzamu nesapratni par ģeopolitisko realitāti. Latvija nav ASV, un arī LPV neatrodas Savienotajās Valstīs vai jebkurā savienībā, kur šādi apsvērumi būtu juridiski vai politiski nozīmīgi. Šāds arguments atklāj trūkstošu izpratni par Latvijas lomu Eiropas Savienībā un tās saistībām pret starptautiskajām cilvēktiesību normām.
Tas, ka šāds absurds tiek minēts nopietnā dokumentā, tikai pastiprina iespaidu, ka LPV politiskā pieeja ir balstīta uz populismu un maldinošiem naratīviem, nevis uz Latvijas sabiedrības interesēm un faktisku situācijas izpratni.
Šī farss ir ne tikai kaitīgs Satversmes integritātei, bet arī demonstrē politiskā dialoga degradāciju Saeimā.
